Slimības un simptomi

Nieru slimības var iedalīt vairākās kategorijās.

"Siets" nedarbojas, jo "netīro" asiņu pieplūdums ir nepietiekošs (vecumā vai dažādu slimību dēļ asinsvadi sašaurinās, vai sirds ir tik vāja, ka nespēj uzturēt asinsspiedienu). Lēnu aizsprostošanos pacients parasti nepamana, bet rezultātā abu nieru funkcijas tiek spēcīgi kavētas.

Asins trombs var izsaukt pēkšņu nieres asinsvadu aizsprostošanos. Tāds straujš asins pieplūdes samazinājums rada stipras sāpes.

 

"Siets" ir bojāts, un šim stāvoklim var būt vairāki iemesli: biežas infekcijas, daži medikamenti un indes ("smagie metāli", kadmijs u.c.). "Siets" tiek bojāts tā, ka organismam nepieciešamās vielas tiek izvadītas ar urīnu.

Ir zināms liels skaits slimību, kas negatīvi iespaido nieres; par tām ir sarakstīts daudz grāmatu un enciklopēdiju, kas var sniegt papildu informāciju.

 

Slimības iemesls meklējams pašos nieres audos vai organisma vielmaiņas traucējumos, bet slimības izpausmes - nieres dobumsistēmā, urīnvados, urīnpūslī. Ja akmens pilnībā nosprostojis urīnvadu (ureteru), niere pārtrauc izdalīt urīnu. Otra niere līdz ar to uzņemas papildu darbu. Neilgu laiku tas nav kaitīgi, bet, tam turpinoties ilgstoši, urīns inficējas un attīstās nieres iekaisums (pielonefrīts). Pēkšņs urīnceļu nosprostojums rada stipras sāpes sānos - tā ir nieres kolika. Pacients, tās remdējot, spiests nemitīgi staigāt un mainīt pozas.

Nierakmeņus veido attiecīgas vielas, ko nieres izdala palielinātos daudzumos. Cilvēki, kas uzturā pastiprināti lieto pienu, sieru vai ūdeni, ir ar lielu kalcija saturu - tātad ar urīnu izdala daudz kalcija. Augsta kalcija koncentrācija urīnā veicina nierakmeņu veidošanos. To sekmē arī citas vielas, piemēram, urīnskābe, olbaltumu atlikuma produkts (cilvēkiem, kas uzturā lieto daudz gaļas). Dažiem, kam ir nieru regulējošo funkciju traucējumi, no organisma lielos daudzumos tiek izvadītas nierakmeņu veidojošās vielas.

Tomēr nierakmeņi mūsu klimatiskajā zonā nav uzskatāmi par īpašu problēmu, jo tie regulāri veidojas visu cilvēku organismā, un to mazās daļiņas tiek izskalotas kopā ar urīnu. Ja urīna maz, akmentiņi, ko dēvē par smiltīm, nieres bļodiņā sākt augt. Tam par iemeslu var būt nepietiekams šķidruma patēriņš uzturā vai regulāra svīšana. Akmens, kustoties virzienā uz leju, var iesprūst kādā šaurākā vietā un pilnībā nosprostot urīnceļus. Visbiežāk tas notiek vietā, kur nieres bļodiņa pāriet uz urīnvadu, tas šķērso lielos asinsvadus iegurnī vai ieplūst urīnpūslī.

Urīna atteces traucējumus var radīt arī iedzimtas urīnceļu slimības.

Cistoureterālais segments Sašaurinājums iespējams vietā, kur nieres bļodiņa pāriet uz urīnvadu (pieloureterālais segments - sk. att.) vai urīnvads ieplūst urīnpūslī (cistoureterālais segments - sk. att.).Nieres turpina attīstīties līdzi augošajam organismam, izdalītā urīna daudzums salīdzinoši pieaug, bet šī rētaini izmainītā vieta nepaplašinās. Urīns virs sašaurinājuma sāk izplest urīnvadu un arī nieres bļodiņu - līdzīgi, kā upi aizšķērso dambis. Šī neatbilstība parasti pieaug lēni un nav pamanāma, jo otra niere, ja tā ir normāla, pārņem abu nieru funkcijas. Šo vainu palīdz atklāt ultraskaņas izmeklēšana.Savlaicīgi nelikvidējot sašaurinājumu, nieres funkcija izzūd hronisko pielonefrītu dēļ. Dažkārt aizsprostojums ir daļējs un niere turpina funkcionēt, lai gan inficēšanās risks ir augsts.
1. Urīnvada atver
2. Urīnvada zemgļotādas daļa
3. Urīnvads

Retāk sastopama slimība ir nepietiekami funkcionējošs vārstulis urīnvada urīnpūšļa savienojuma vietā (cistoureterālais segments- sk.att.). Ja vārstulis labi nedarbojas, urīns atplūst no pūšļa uz nierēm (reflux). Parasti šī slimība ir iedzimta un parādās jau bērnībā; vieglā formā tā var palikt neatklāta daudzus gadus. Urīna refluks veicina baktēriju migrāciju uz nierēm. Urīnpūslis veidots tā, lai spētu pretoties baktērijām, taču nieres ir viegli ievainojamas, un baktērijas gandrīz vienmēr rada hroniskas infekcijas un nieru funkciju pasliktināšanos.

Arī nieres bļodiņas vēzis var radīt izvadkanāla aizsprostošanos. Tas ir lēns process. Sāpes parasti rodas tikai vēlīnajā periodā. Vairums audzēju asiņo, un urīns satur asinis - šos svarīgos simptomus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības. Jāturpina izmeklēšana. Tā kā asiņošana ir neregulāra, cilvēki diemžēl ne vienmēr, ieraugot urīnā asinis, griežas pie ārsta - cerībā, ka kaite pāries pati par sevi. Lai atklātu slimības sākuma stadijās, jāveic rūpīga izmeklēšana arī tad, ja konstatētas tikai mikroskopiskas izmaiņas urīna analīzēs.

 

Nieru audus var inficēt dažādos veidos. Visbiežāk baktērijas nokļūst augšup plūsmā no urīnpūšļa nepietiekami funkcionējošā vārstuļa (cistoureterālais segments - sk.att.) dēļ. Lai gan vārstulis urīnvada galā parasti noslēdz urīna atpakaļplūsmu, iedzimta vai pagaidu nespēja, smagas pūšļa infekcijas rezultātā baktērijām ļauj sasniegt nieres. Pēc īslaicīgas nieres bļodiņas infekcijas inficējas arī nieru audi - tā ir jau daudz nopietnāka slimība: pielonefrīts. Smaga neārstēta pielonefrīta gadījumā caur nieru asinsriti baktērijas var izplatīties pa visu organismu un radīt vispārēju ķermeņa inficēšanos (sepsis) - tas var pat apdraudēt dzīvību. Ja nierēs, urīnvadā un urīnpūslī ir akmeņi, tie visu laiku uztur infekciju.

Nieru tuberkuloze bija bieži sastopama apmēram pirms trīsdesmit gadiem, tagad saslimstība ar to mazinājusies, tomēr nav izzudusi. Ar to visvairāk sirgst tie, kam ir slikti dzīves apstākļi, nepietiekams uzturs, kas cieš no aukstuma, mitruma, saspiestības. Parasti tuberkuloze sākas plaušās, izplatās asinīs un inficē citus orgānus, t.sk. nieres.

 

Tā ir slimība, kas visbiežāk satopama maziem bērniem vai cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem. Dažreiz bērniem konstatē lielus audzējus (t.s. Wilms audzējs); mūsdienās parasti biežāk konstatē citu audzēju tipu (t.s. Grawitz audzējs). Sākumā audzēji neliek sevi just ilgu laiku, un sāpes rodas tikai tad, kad tie jau ir ļoti lieli un nobīda vai saspiež citus orgānus. Par laimi, šodien aizvien vairāk audzēju atklāj nejauši, veicot vēdera izmeklējumus ar ultraskaņas metodi . Regulāri, t.i., ultraskaņas izmeklēšanu izdarot ne retāk kā reizi gadā, audzējus var atklāt mazus. Citos gadījumos urīna sārtā krāsa, t.i., asinis piejaukums, ir pirmais signāls par vēzi urīnceļos. Diemžēl nieru vēzis ir agresīva slimība, kas izplatās arī citos orgānos (metastāzes) - plaušās, kaulos, smadzenēs, limfmezglos u.c. Tādēļ liela nozīme ir profilaktiskām apskatēm, kas ļauj daudzas slimības atklāt agrīnās stadijās un tās radikāli izārstēt, pirms vēl nav izplatījušās.

Urīnvada vai nieres bļodiņas vēzis ir retāk sastopams audzējs.

 

Dažas iedzimtas novirzes vai slimības ir jau aprakstītas iepriekš . Dažiem cilvēkiem abas nieres atrodas ķermeņa vienā pusē vai arī ir savienotas lejasdaļā, veidojot "tiltu" tieši pa viduslīniju. Reizēm viena niere ir sadalīta divās - it kā divas mazas nieres. Cita novirze ir nieru bļodiņas vai urīnvada dubultošanās - no vienas nieres divi urīnvadi novada urīnu uz urīnpūsli; urīnvadi zemāk savienojas vienā vai arī pūslī izveidotas divas atveres. Visos šajos gadījumos un arī pie citām anatomiskām variācijām, ja tās nerada urīna atteces traucējumus, bažām nav iemesla.