Urīna mikrobioloģiskā izmeklēšana

Urīnceļu infekcijas aktivitāte bieži vien nekorelē ar leikocitūriju. Lai uzstādītu pareizo diagnozi un izvēlētos pareizo antibakteriālo preparātu komplicētas urīnceļu infekcijas ārstēšanai, nepieciešams noteikt bakteriūrijas pakāpi. Par nozīmīgas bakteriūrijas robežu uzskata 100 000 baktēriju kolonijas mililitrā urīna.
 
Izmeklējamais materiāls urīnceļu infekciju gadījumā var būt:
  • Katetrizēts urīns,
  • Rīta urīna porcija,
  • Suprapubikāls aspirāts.
Urīna paraugu ieteicams izmeklēt mikroskopiski un bakterioloģiski, uzsējot izmeklējamā urīna paraugu.
Baktērijas lielā skaitā var konstatēt mikroskopiski, lai arī ne visos gadījumos tas liecina par infekciju. Lielā skaitā baktērijas urīnā var atrast, ja izmeklējamais materiāls ir nepareizi paņemts vai urīns ir ilgi stāvējis istabas temperatūrā. Leikocītu un eritrocītu klātbūtne urīnā ne vienmēr liecina par urīnceļu infekciju.
 
Hematūriju var konstatēt, ja ir:
  • Urīnceļu u.c. (bakteriāla endokardīta) infekcijas,
  • Renālas traumas,
  • Nierakmeņi,
  • Urīnceļu karcinomas,
  • Recēšanas traucējumi,
  • Trombocitopēnijas.
Normālā urīnā leikocītu ir nedaudz, t.i., < 10 šūnas/ml. Ja konstatē vairāk par 10 šūnām/ml, uzskatām to par patoloģiju, kas ne vienmēr saistīta ar bakteriūriju.
 
Sterilu piūriju novēro:
  • Atbilstošas antibakteriālās terapijas gadījumā,
  • Tādu urīnceļu saslimšanu gadījumā kā audzēji vai nierakmeņi,
  • Ja ir infekcijas, kurām mikroorganismus nevar konstatēt ar rutīnas izmeklēšanas metodēm (piemēram, tuberkuloze).
Bakteriūrijas gadījumā ieteicama urīna mikrobioloģiskā izmeklēšana un mikroorganismu skaita noteikšana. Ir dažādas metodes, kā urīnā noteikt mikroorganismu skaitu.
  1. Klasiskā metode: uz atbilstošās barotnes uzsēj noteiktu urīna daudzumu, piemēram, 10 mkl, un pēc inkubācijas termostatā saskaita izaugušās kolonijas un pārrēķina izaugušo mikroorganismu skaitu uz 1 ml urīna.
  2. Stripu metode: bez mikroorganismu skaita noteikšanas iespējams vienlaicīgi veikt orientējošu izaugušo mikroorganismu identifikāciju un tādējādi saīsināt izmeklēšanas laiku. To panāk, uz stripa novietojot trīs dažādas barotnes - gan vispārēja tipa barotni mikroorganismu skaita noteikšanai, gan selektīvās barotnes noteiktas dzimtas mikroorganismu kultivēšanai. Pilna urīna mikrobioloģiskā izmeklēšana un antibakteriālās jutības noteikšana tiek veikta 24 līdz 72 stundu laikā.
 
Tā kā ap 80% izmeklējamo urīna paraugu ir negatīvi, t.i., mikroorganismi neaug vai to skaits ir < par 10x5 kvv/ml, iespējams paātrināt izmeklēšanas laiku, pielietojot automatizētās izmeklēšanas sistēmas, piemēram, URO-QUICK (BBL). Šajā sistēmā fotometriskā ceļā nosaka baktēriju augšanu buljonā. URO-QUIK sistēma nosaka reālo mikroorganismu augšanas laiku, augšanas līkni un baktēriju skaitu pozitīvā gadījumā trīs stundu laikā. Bez tam, pielietojot atbilstošās barotnes, iespējams noteikt antibakteriālo vielu sadalīšanas produktu klātbūtni urīna paraugā. Iespējamas arī citas paātrinātās izmeklēšanas metodes, kas pamatojas uz bioluminiscenci un citometriju.
 
Ja mikroorganismu skaits pārsniedz 10x5 kvv/ml, vēlams veikt izaugušo mikroorganismu identifikāciju un noteikt antibakteriālo jutību.
 
Mikrobioloģiskās izmeklēšanas rezultātus ietekmē daudzi faktori, kas jāņem vērā, tos interpretējot.
Šādi faktori var būt:
  • Materiāla noņemšana (veids, paņēmiens).
  • Urīna paraugu uzglabāšana. Urīna paraugi jāuzsēj stundas laikā pēc to noņemšanas vai arī tie līdz uzsēšanai jāuzglabā ledusskapī 4°C temperatūrā.
  • Antibakteriālā terapija. Ja slimnieks saņem antibakteriālos preparātus, jāņem vērā arī nelieli mikroorganismu daudzumi urīnā.
  • Šķidruma daudzums, ko uzņēmis slimnieks, var būtiski ietekmēt izdalīto mikroorganismu skaitu.
  • Izmeklējamā materiāla veids. Normāli katetrizētā urīnā vai suprapubikālā aspirātā mikroorganismu nav, un to atradne vai daudzums var liecināt par patoloģiju.