Urīnpūšļa vēzis – veiksmīgi ārstējams!

Latvijā palielinās onkoloģisko slimnieku skaits. 2010. gadā no jauna tika reģistrēti 11 164 pacienti, bet 2013. gadā – 11 567. Vīriešiem viens no izplatītākajiem pēc priekšdziedzera, plaušu un ādas vēža ir urīnpūšļa vēzis.

Kas veicina urīnpūšļa vēža rašanos un kādas pazīmes var liecināt par šo saslimšanu runājam ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas virsārstu un Onkoloģijas nodaļas vadītāju Samuilu Gordinu.

– Urīnpūšļa vēzis ir viens no izplatītākajiem uroloģiskajiem audzējiem vīriešiem. Kā tas izpaužas?

– Tas ir jebkāda veida ļaundabīgs audzējs urīnpūslī. Urīnpūšļa vēzis ir saslimšana, kuras laikā novērojama nekontrolējama ļaundabīgu šūnu vairošanās urīnpūslī. Visizplatītākais šī vēža paveids veidojas šūnās, kas nosedz urīnpūšļa sieniņas.

– Kam biežāk sastopams urīnpūšļa vēzis – sievietēm vai vīriešiem?

– Vīrieši ar šo lietu saskaras trīs četras reizes biežāk nekā daiļā dzimuma pārstāves.

– Ar ko tas izskaidrojams?

– To pārliecinoši nevar pateikt. Iespējams, iemesls varētu būt tas, ka vīrieši vairāk smēķē, biežāk strādā fiziskus darbus, kur ir saskare ar kaitīgām vielām – krāsām, naftas produktiem u.c.. Varbūt tas izskaidrojams ar faktu, ka sievietēm ir spēcīgāka imūnsistēma.

– Ko mūsdienās nozīmē saslimt ar urīnpūšļa vēzi?

– Urīnpūšļa vēzis kā jebkura onkoloģiska saslimšana ir ļoti nopietna un bīstama slimība. Tomēr ir kāds būtisks nomierinošs moments – mūsdienās, ja diagnoze uzstādīta laikus un nekavējoties uzsākta ārstēšana, pacientam ir diezgan lielas iespējas izveseļoties.

– Kādas pazīmes var liecināt, ka vīrietim ir urīnpūšļa vēzis un steidzami jādodas pie ārsta, jāizmeklējas, lai apstiprinātu vai noliegtu šo diagnozi?

– Pirmā un galvenā pazīme ir asins parādīšanās urīnā. Tāpat var būt arī nepatīkamas sajūtas, piemēram, nelielas sāpes urinēšanas laikā.

– Asinis urīnā parādās reizēm vai tomēr tās ir katru reizi urinēšanas laikā?

– Parasti pirmo reizi tās var pamanīt nelielā daudzumā. Turklāt šī epizode var būt īslaicīga – asinis pazūd un ilgu laiku var neparādīties. Pēc laika tās var būt jau intensīvāk, ilgāk.

– Vai nav tā, ka vīrietis, pirmo reizi ieraugot urīnā asinis, vienkārši nepievērsīs tam uzmanību un domās, ka tā tikai sagadīšanās, gan būs labi… Kuram gan labpatiksies domāt, ka asinis var liecināt par nopietnu saslimšanu, turklāt vēzi! Iespējams, vīrietis to mēģinās norakstīt uz kādu traumu, smaguma celšanu vai apēstām bietēm.

– Diemžēl tieši tā tas notiek samērā bieži. Es noteikti ieteiktu vīriešiem iegaumēt, ka asins parādīšanās urīnā ir simptoms, kuru nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt. Tāpat vien tās urīnā neparādīsies.

– Ja tiek pamanītas asinis, kas vīrietim būtu jādara – jādodas pie ģimenes ārsta, jānodod urīna analīzes jebšu uzreiz jādodas pie urologa?  

– Šajā gadījumā viss būtu jāsāk ar ģimenes ārsta, kurš var nozīmēt ne tikai urīna analīzes, bet arī nepieciešamos izmeklējumus, lai apstiprinātu vai noliegtu diagnozi. Tāpat ģimenes ārsts var nosūtīt pacientu pie speciālista.

– Vai jau urīna analīžu rezultāti var likt aizdomāties, ka pacientam varētu būt urīnpūšļa vēzis?

– Tikai ar analīzēm šo diagnozi uzstādīt nevarēs. Ja pacientam urīnā ir daudz sarkano asins ķermenīšu jeb eritrocītu, proti, to ir daudz vairāk, nekā pieļauj norma, viņš noteikti tiks nosūtīts uz papildus izmeklējumiem, piemēram, uz ultrasonogrāfiju, optisko urīnpūšļa izmeklējumu.

– Pastāstiet sīkāk par šīm izmeklēšanas metodēm!

– Ultrasonogrāfijā vienkārši tiks apskatīts urīnpūslis. Daudz padziļinātāka ir urīnpūšļa optiskā izmeklēšana jeb cistoskopija. Speciālu tievu, lokanu optisku instrumentu pa urīnizvadkanālu ievada urīnpūslī un apskata to no iekšpuses. Izmeklēšana nav pārāk sāpīga un no tās baidīties nevajadzētu.

– Šo izmeklējumu veic urologi?

– Jā, to dara urologi – gan ambulatori, gan stacionārā. Precīzāk sakot, tur, kur ir pieejama aparatūra.

– Vīrietis visticamāk baidīsies no šī izmeklējuma. Vai tam izmanto anestēziju?

– Parasti to dara vietējā anestēzijā, bet, ja pacients ļoti baidās no sāpēm, tad to var taisīt arī narkozē, pastāv iespēja izmantot spinālo anestēziju.

– Ir vēl kāda urīnpūšļa vēža diagnostikas metode?

– Vēl izmanto datortomogrāfiju. Ja nepieciešams, pacients var tikt nosūtīts arī uz magnētisko rezonansi, bet to parasti izmanto, lai precizētu slimības stadiju, vēža izplatību. Primārai diagnostikai, kā jau minēju, pietiek ar urīnanalīzēm, ultrasonogrāfiju un cistoskopiju.

– Latvijā šogad ir sākts izmantot jaunu urīnpūšļa vēža diagnostikas metodi. Kāda tā ir un ko tā dod?

– Urīnpūslī tiek ievadīts īpašs preparāts, kas iekrāso izmainītos urīnpūšļa gļotādas audus, kur varētu būt audzējs. To var ieraudzīt izmeklējuma laikā, piemēram, ar cistoskopu. Bez šī preparāta parastā cistoskopijā tādas vietas neredz. Šī metode ir ļoti efektīva, lai diagnosticētu urīnpūšļa ļaundabīgos audzējus sākuma stadijā. Vienlaikus tas ir arī preparāts, kurš var uzlabot recidīvu diagnostiku. 

– Ja vīrietis pamanīs asinis savā urīnā, viņš visticamāk sāks uztraukties, tomēr dažkārt baidīsies iet pie ārsta, lai tikai nedzirdētu baiso diagnozi – vēzis. Viņš var noslēgties sevī vai arī no uztraukumiem sākt pārmērīgi lietot alkoholu. Kā mēs varētu pamudināt viņu nevilcināties ar došanos pie ārsta, turklāt, jo ātrāk to izdarīs, jo ir lielākas izredzes izveseļoties!

– Lūk, tieši tas ir jāsaprot, ka svarīga ir katra diena! Ja vēzis tiek atklāts savlaicīgi – I stadijā, un operācijas laikā tas tiek izņemts, prognozes ir ļoti labas. Tādi cilvēki dzīvo vēl ilgi.

– Kas notiek operācijas laikā – urīnpūslis taču netiek izņemts laukā?

– Operācija tiek veikta ar speciāliem instrumentiem, ko ievada caur urīnizvadkanālu. Procesu kontrolē monitorā, un tajā precīzi var redzēt audzēja robežas, izgriezt nelielu gļotādas, zemgļotādas gabaliņu un tādā veidā atbrīvoties no vēža. Pēc tam gan pacientam obligāti nepieciešama novērošana, jo diemžēl pat virspusēji audzēji var recidivēt.

– Tas nozīmē, ka var būt nepieciešama arī atkārtota operācija?

– Tā ir. Tomēr diezgan lielai daļai pacientu, ja laikus izdarīta operācija, pietiek tikai ar kontroli, un audzējs vairs neparādās.

– Ja operācija izdarīta, vai būs nepieciešama arī ķīmijterapija, vai to pielieto tikai īpašos gadījumos?  

– Ķīmijterapija vajadzīga, ja ir recidivējošs audzējs. Tāpat tiek ņemta vērā arī ļaundabības pakāpe. Ja audzējs sāk recidivēt, tiek pielietota speciāla terapija – tā sauktie ķīmijterapeitiskie līdzekļi, kurus ievadot urīnpūslī, var panākt ļaundabīgo šūnu iznīcināšanu.

– Vai mēdz būt tādi gadījumi, kad operācijas laikā urīnpūslis ir jāizņem?

– Ir tādas slimības formas, kuras, neskatoties uz ārstēšanu, progresē, un audzējs izplatās pa urīnpūsli vai ieaug dziļi tā sienā. Tad diemžēl nepieciešams veikt lielu operāciju – izņemt ārā visu urīnpūsli.

– Cilvēks var dzīvot arī bez urīnpūšļa?

– Protams, par to ir padomāts. Citreiz pēc operācijas cilvēks pats var saturēt urīnu, un ir situācijas, kad atlikušo mūžu jāstaigā ar maisiņu. Tomēr tas nav nekas katastrofāls – cilvēki pie tā pierod, turklāt daudzi strādā ar visu maisiņu. Mūsdienās šīs sistēmas ir pietiekami labi slēgtas un tām ir arī labs higiēnisks efekts.

– Ja pacients atnāk pie jums un jūs diagnosticējat urīnpūšļa audzēju, vīrietis tajā brīdī var krist izmisumā. Ko parasti viņam sakāt un kā nomierināt?

– Pacientiem, kuriem iespējama ārstēšana, mēs uzsveram, ka slimība ir ļoti nopietna, tomēr dzīve ar to nebeidzas. Jāārstējas! Ja pacients izpildīs ārsta norādījumus, regulāri nāks uz pārbaudēm utt., tad var nodzīvot vēl ilgus gadus. Tikai jāklausa tam, ko saka ārsts.

– Vai daudz ir tādu pacientu, kas izārstējas, ir pilnīgi veseli un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi?

– Daudz. Tomēr arī viņiem obligāti regulāri jānāk uz pārbaudēm. Sākumā, pirmajā gadā, pārbaude ir ik pēc trim mēnešiem, pēc tam – ik pēc četriem mēnešiem, tad pēc pusgada. Pēc tam vismaz desmit gadus pēc kārtas obligāti jānāk reizi gadā. Pārbaudes atkarīgas no tā, kāda bijusi vēža stadija un ar ko pacients ir ārstēts.

– Kādas urīnpūšļa audzējam varētu būt komplikācijas?

– Vispirms tā ir asiņošana. Otrkārt, ja vēzis ir III–IV stadijā, var būt sāpes, mazasinība, vājums – tās ir jebkura ielaista vēža problēmas. Tieši urīnpūšļa audzējam raksturīga bieža, sāpīga urinēšana, asiņošana.

– Ja vīrietim ir izoperēts urīnpūšļa vēzis, kādi ieteikumi viņam tiek doti? Ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt?

– Pirmkārt, ja pacients smēķē, tad viņam noteikti jāatsakās no šī kaitīgā ieraduma. Ir pierādīts, ka cilvēki, kuri nesmēķē, neskatoties uz to, vai viņiem ir vai nav bijis urīnpūšļa vēzis, dzīvo ilgāk. Otrkārt, ja vīrietis strādā ar kaitīgām vielām, tad šis darbs ir jāmaina.

– Kādi vēl varētu būt ieteikumi?

– Nebūšu oriģināls, jo arī es ieteikšu veselīgu dzīvesveidu un noteikti arī kustības – pastaigas, peldēšanu u.c.. Saules procedūras onkoloģijas pacientiem gan ir aizliegtas, kā arī netiek rekomendēts iet saunā, pirtī. 

– Ko jūs sarunas noslēgumā varētu novēlēt ikvienam vīrietim?

– Gribu brīdināt, ka smēķētājiem risks saslimt ar urīnpūšļa vēzi ir vismaz sešas reizes lielāks nekā nesmēķētājiem. To ir ļoti svarīgi ņemt vērā. Otra lieta – obligāti vajag pievērst uzmanību savai veselībai. Ja parādās kāds simptoms, kura iepriekš nav bijis un ko nevar izskaidrot, noteikti jāvēršas pie ārsta. Jo ātrāk to dara, jo lielākas iespējas izārstēties.

No jauna reģistrēto onkoloģisko pacientu skaits
2010. gads 11 164
2011. gads 11 704
2012. gads 11 534
2013. gads 11 567

No jauna reģistrēto urīnpūšļa vēža pacientu (vīriešu) skaits
2010. gads 325
2011. gads 317
2012. gads 305
2013. gads 372

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs, Centrālā statistikas pārvalde

Rakstu veidojusi žurnāliste Ilze Austruma

  • Tauta un Veselība