Basketbola leģendu Valdi Muižnieku sastopam Purvciema privātmājā, kuras dārzā krāšņi zied visdažādākās puķes. Pozējot fotogrāfam ar bumbu, kas viņam uzdāvināta, beidzot aktīvās basketbolista gaitas, bijušais olimpietis atklāj, ka, visticamāk, visu mūžu spēlējis smagi slims.
Atklāj pēc 20 gadiem
Kopš bērnības vecāki Valdi Muižnieku pieradinājuši pie principa: ja kaut kas sāp, steigšus jādodas pie ārsta, un to viņš arī pašlaik atgādina citiem. Tomēr 18 gadu vecumā, slimnīcā ārstējot dzelteno kaiti, tik ļoti gribējies ātrāk tikt uz treniņiem, ka izlūdzies dakterim priekšlaicīgi tikt palaistam mājās, apsolot, ka uzmanīsies un uzvedīsies mierīgi, tomēr jau nākamajā dienā atkal bijis laukumā. Citādi nevarējis, tik ļoti gribējies spēlēt! Diemžēl šī ārstēšanās vai drīzāk neizārstēšanās bijusi liktenīga, jo 20 gadus vēlāk, jau pēc aktīvo basketbolista gaitu beigām, kad Valdis Muižnieks nonācis slimnīcas reanimācijā pēc apendicīta plīsuma, ārsti atklājuši arī ielaistu C hepatītu, kas progresējis aknu cirozē. Tik tālu nonākot reti, bet, visticamāk, pirms sešdesmit gadiem ārsti par šo kaiti zināja maz, turklāt tai sākumā nav arī izteiktu simptomu. Tāpēc sportists, ko regulāri pārbaudīja labākie mediķi, par to, ka ir smagi slims, pat neiedomājās.
«Esmu ļoti pateicīgs visiem saviem ārstiem, kas man dzīvē ir ļoti palīdzējuši. Medijos runā, ka mums ir šādi tādi ārsti. Droši vien ir arī citādi mediķi, bet es vienmēr esmu sastapies ar vienreizēju un pašaizliedzīgu attieksmi no visiem,» stāsta Valdis Muižnieks, atzīstot, ka pie dakteriem doties nācies daudz. Pēc jau minētā gadījuma visu mūžu regulāri vajadzējis apmeklēt dažādus speciālistus, lai neļautu kaitei vēl vairāk sabojāt veselību.
Jāturpina sportot
Viena no svarīgākajām lietām profesionāliem sportistiem pēc aktīvo sporta gaitu beigām esot strauji neaizmirst par veselīgu dzīves ritmu – uzturēt sevi formā. Valdis Muižnieks atceras, ka šādu kļūdu pieļāvuši vairāki no viņa slavenajiem «cīņu biedriem» un draugiem, piemēram, varenais Jānis Krūmiņš, kura sirds neizturēja, un nu jau 20 gadus viņš ir citā saulē. Pats Valdis Muižnieks atzīst, ka visu mūžu ļoti mīlējis spēli – sākumā futbolu, tad basketbolu, bet pēc sportista karjeras beigām aizrāvies ar tenisu. «Ar bijušo komandas biedru Alvilu Gulbi, kura mazdēls ir tagad slavenais tenisists, sākām spēlēt un iepatikās. Varējām «sisties» stundām.» Tas palīdzējis uzturēt sevi formā. Tāpat arī basketbolu uzspēlējis. «Man tik ļoti patika spēlēt! Ja varētu, arī tagad uzspēlētu,» atzīst sportists.
Tomēr tas jau ilgu laiku vairs neesot iespējams. Astoņdesmito gadu beigās Valdis Muižnieks pārcietis smagu gūžas operāciju, ko veicis slavenais latviešu izcelsmes ķirurgs Kristaps Keggi. Viņš pret pacientu, kura operācija bijusi grūta, izturējies īpaši rūpīgi, tāpēc speciālists nākamajā dienā pat ieradies pie viņa ar baltām rozēm un priecājies, ka viss tik veiksmīgi paveikts. Lai arī solījis, ka tas būs uz gadiem desmit, operācija veikta tik izcili, ka kāja labi kalpojot vēl šodien.
Ballējās vienmēr
Taujāts, kā vērtē pašreizējās basketbola izlases sniegumu, Valdis Muižnieks atzīst, ka ļoti uzmanīgi seko mūsējo gaitām un arī pats nereti apmeklējot spēles, priecājies par jauniešu labo sniegumu Eiropas čempionātos. Tomēr situāciju, kad daudzi basketbolisti atsakoties no dalības izlasē bez īpaša iemesla, gan nesaprotot. Tā esot goda lieta. Ja vien nav nopietnu veselības problēmu, ir jāspēlē. Ar traumām gan nevajagot iet laukumā.
Tāpat sarūgtinājuši arī skandāli, kas pirms kāda laika parādījās atklātībā un pat noveda pie vairāku sportistu izslēgšanas no vīriešu izlases. «Mēs jau arī ballējāmies, bet pēc sacensībām. Atceros, kad atgriezāmies ar medaļām, visi gribēja mūs satikt, gan kolhozos, gan citur, un tas vienmēr beidzās ar iedzeršanu, tomēr sevi tāpat bija jāuztur formā. Kad atgriezāmies no brīvdienām, pirmais gājiens bija pie ārstiem, kas visu rūpīgi pārbaudīja un uzreiz varēja pateikt, ka neesi dzīvojis godīgi. Tāpat atceros gadījumu, kad arī mūs visus gandrīz izmeta no komandas – bijām aizgājuši uz biedra kāzām baznīcā. Kā tad mūs tur nepamanīs – visu komandu ar Krūmiņu Jāni priekšgalā? Par to tad arī gribēja izslēgt, bet neizslēdza. Puišiem jau vienmēr un visos laikos vajadzējis patrakot,» smejoties stāsta Valdis Muižnieks. Krāšņu stāstu par uzdzīvi padomju gados tāpat kā par čekas labā spiegojošajiem, kas šajās reizēs bijuši jo sevišķi ieinteresēti, viņam netrūkst. Esot pat bijuši ierosinājumi rakstīt grāmatu par visu piedzīvoto, tomēr to gan Valdis Muižnieks atstāšot citiem.
Sadzīvot ar vēzi
Pašlaik leģendārais basketbolists ir pensijā un dzīvo kopā ar dēla ģimeni. Arī kaites uz vecumu kļuvušas nopietnākas – pirms vairākiem gadiem atklāts prostatas vēzis, bet nesen arī aknu vēzis, kas, visticamāk, progresējis no senā C hepatīta un cirozes. Bijušais sportists par savu slimību runā atklāti un saka, ka ir vislielāko pateicību parādā saviem ārstiem. Tagad ar tiem nākas sastapties regulāri, un attieksme esot ļoti iejūtīga un saprotoša.
Tāpat viņš slavē arī bijušo sportistu veselības aprūpi, par ko īpaši rūpējoties savulaik izcilā basketboliste Uļjana Semjonova, kas esot daudz darījusi, lai atvieglotu bijušo atlētu dzīvi, pat avīzes abonējot.
Atvadoties V. Muižnieks saka: «Ir labi. Ceru, ka varēšu jums arī laimīgu Jauno gadu novēlēt!»
CV Valdis Muižnieks
Dzimis 1935. gada 22. februārī Rīgā
Basketbolists, spēlēt sācis 16 gadu vecumā
Trīskārtējs Eiropas čempions (1957, 1959, 1961), trīskārtējs Eiropas čempionvienību kausa izcīņas uzvarētājs (1958, 1959, 1960), četrkārtējs PSRS čempions (1955, 1956, 1957, 1958)
PSRS izlases sastāvā izcīnījis trīs sudraba medaļas — 1956. gada Melburnas, 1960. gada Romas un 1964. gada Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs
Ieguvis jurista grādu
