Slimības norise

Prostatas vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kurš attīstās prostatas priekšdziedzerī. Tas ir visbiežāk sastopamais vīriešu audzēja veids.

Saslimstības biežums pieaug, sākot ar 50 gadu vecumu, tad samērā strauji palielinās līdz 90 gadu vecumam. Jaunākiem vīriešiem šī slimība sastopama ļoti reti. Pētījumi pierādījuši, ka apmēram 15% vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem slimo ar šo slimību. Pēc 60 gadu vecuma prostatas vēzis ir konstatējams katram trešajam vīrietim, pēc 70 gadu sasniegšanas jau 40% vīriešiem ir šī saslimšana. 90 gadīgajiem gandrīz katram prostatā ir konstatētas vēža šūnas.

Prostatas vēzis sākuma stadijās attīstās lēni un gandrīz bez simptomiem. No slimības sākuma līdz pirmajiem simptomiem var paiet vairāki gadi. Šī iemesla dēļ lielākā daļa vīriešu tiem nepievērš pienācīgu uzmanību.

Vislielākā uzmanība jāvelta vēža atklāšanai agrīnajās stadijās. Tas ļoti lielā mērā atkarīgs no pašu vīriešu attieksmes pret sava veselību. Ārstēšanas taktika ir atkarīga no audzēja agresivitātes, prostatas kapsulas cauraugšanas pakāpes, metastāzēm, pacienta vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un pacienta vēlmēm. Agrīni diagnosticētu prostatas vēža ārstēšanas efekts ir labs. Vēlīnās audzēja stadijās diagnosticētas slimības ārstēšanas rezultāti ir sliktāki.

Simptomi

Prostatas vēzis agrīnās stadijās var būt bez simptomiem. Vēlīnās stadijās simptomi palielinās. Audzējs var sašaurināt urīnizvadkanālu, kas traucē urīna atteci un samazina urīna strūklu, biežāk tas notiek vēlīnās audzēja stadijās. Rodas diskomforta sajūta mazajā iegurnī. Metastāzes kaulos var radīt sāpes vai arī veicināt patoloģiskos lūzumus. Parādās arī erektīlā disfunkcija, ja audzējs cauraug nervus, kas inervē dzimumlocekli.

Vīriešiem pēc 45 gadu vecumā vai vīriešiem virs 40 gadiem, kuru radiniekiem ir prostatas vēzis, obligāti ir jāveic PSA analīze un jāapmeklē urologs.

Slimības cēloņi

Nav zināms, kādēļ prostatas vēzis attīstās, bet ir skaidrs, ka tā attīstībai nepieciešams testosterons. Prostatas vēža cēlonis ir abnormālas šūnas ar izmainītu ģenētisko kodu, kas dalās un nekontrolēti aug. Dažas audzēja šūnas ar limfas atteci nonāk kaulos un citos orgānos un veido metastāzes.

Diagnostika

Digitāli rektāla izmeklēšanā ( DRI ), ar pirkstu caur taisno zarnu aptaustot prostatu, nosaka tās formu, izmērus, attiecības ar apkārtējiem orgāniem. Iespējams sataustīt tās struktūras izmaiņas - blīvāka, cietāka, mīkstāka, neviendabīga, mezglaina. DRI var būt nepatīkama, sāpīga, ja strauji iestiepj ānusa muskuli

Prostatas specifiskais antigēns (PSA) ir imūnreaktīva viela, kura veidojas tikai prostatas audos un nav sastopama citur. Tās daudzuma palielināšanos asins serumā var norādīt  prostatas vēzi,  prostatas izmēra palielināšanos vai bakteriālais prostatītu. Uzmanīgam jākļūst, kad PSA līmenis pārsniedz 4 ng/ml.

Trans rektāla sonogrāfija – speciāla ultrasonogrāfijas  zonde ar kuru apskata prostatu caur taisno zarnu. Ārsts ar ultrasonogrāfu  izvērtē priekšdziedzera struktūras izmaiņas un tilpumu.

Prostatas biopsija - ar tievu, speciāli šim nolūkam izgatavotu adatu ultrasonogrāfijas kontrolē caur taisno zarnu paņem 10 līdz 12 audu paraugus no prostatas. Biopsiju veic, ja ir radušās aizdomas par prostatas vēzi vai PSA līmenis asinīs ir lielāks par 4 ng/ml. Pirms šīs manipulācijas pacientam mājās speciāli jāsagatavojas. (skatīt sadaļā “Pacientam”)

Skeleta scintigrāfiju izmanto, lai noteiktu audzēja izplatību kaulos.

Magnētiskā rezonanse mazajam iegurnim izmanto, lai noteiktu audzēja izplatību prostatā un iegurņa limfmezglos. (skatīt sadaļā “Pacientam”)

Datortomogrāfija mazajam iegurni un kauliem - nosaka audzēja metastāžu izplatību kaulos un mazajā iegurnī.

Pozitronu emisijas tomogrāfija / Datortomogrāfija/ (PET / DT) – jaunākā izmeklēšanas metode pasaulē, kuru izmanto, lai atklātu audzēja metastāzes limfmezglos un kaulos. Kopš 2016. gada šis izmeklējums ir arī pieejams arī Latvijā. (skatīt sadaļā “Pacientam”)

Ļoti svarīgi izmeklējumu veikt kvalitatīvi specializētā centros, kur šādus izmeklējumus apraksta, radiologs, kurš specializējās uroloģiskajās pataloģijās.

Stadija I – Audzējs ir ļoti agrīns ar zemu risku, atrodas ļoti mazā prostatas daļā. Mikroskopā audzēja šūnas nav agresīvas.

Stadija II – Audzējs joprojām ir mazs un atrodas prostatas robežās abās daivās, bet mikroskopā var redzēt agresīvas audzēja šūnas.

Stadija III – Audzējs aug ārpus prostatas robežām, ieaug sēklas pūslīšos un blakus esošos audos.

Stadija IV – Audzējs aug vai ieaug blakus orgānos – urīnpūslī, taisnajā zarnā vai ir audzēja metastāzes kaulos, limfmezglos vai plaušās.

Pārrunājiet ar savu ārstējošo urologu nepieciešamo diagnostikos izmeklējumus, lai noteiktu precīzu audzēja stadiju un izvēlētos Jums atbilstošāko ārstēšanas taktiku.

Ārstēšana

Prostatas audzēja ārstēšana ir atkarīga no audzēja stadijas

Aktīva novērošana taktiku izmanto prostatas vēzim ar zemu risku. Pacients regulāri kontrolē PSA līmeni asinīs un apmeklē urologu (reizi 3 – 6 mēnešos). Risks audzēja izplatībai un progresijai ir ļoti zems. Strauja PSA pieauguma gadījumā nepieciešams veikt radikālu ārstēšanu.

Staru terapija

Ārēja staru terapija prostata no ārpuses tiek apstarota ar radioaktīvo starojumu. Staru terapija ir alternatīva ārstēšanas metode ķirurģiskai, kā radikāli ārstēt prostatas vēzi. Šī metode ir rekomendējama gados vecākiem pacientiem vai pacientiem, kuri nevēlās ķirurģisku ārstēšanu.

Staru terapijai arī ir komplikācijas, kuras, pilnveidojoties tehnikai, samazinās līdz minimumam. Iespējams urīnpūšļa iekaisums, kurš izpaužas kā bieža un sāpīga urinācija. Ja cieš resnā zarna, tad iespējamas sāpīgas caurejas, pat ar asins piejaukumu. Šīs neērtības tomēr ir pārejošas un neattīstās visiem pacientiem.

Iekšējā prostatas apstarošana – brahi terapija, kad prostatā un ap to ievada radioaktīvus dēstus, kuri darbojas ilgstoši. Šī metodei ir mazāk izteiktas blakus parādību nekā ārējai staru terapijai, jo pieguļošie orgāni tiek mazāk ietekmēti. Šī metode ir jaunāka un ir efektīva audzējiem I un II stadijās.

Ķirurģiska ārstēšana

Ķirurģisku ārstēšanu pielieto audzējiem I, II un dažreiz III stadijā. Operāciju veic pacientiem, kuru prognozējamais dzīves ilgums ir vairāk par 10 gadiem. Operācijas laikā pilnīgi izņem prostatu un sēklas pūslīšus un augsta riska audzēja gadījumā izņem blakus esošos limfmezglus. Pēc operācijas var attīstīties urīna nesaturēšana un erektīlā disfunkcija.

Ķirurģiskās ārstēšanas metodes

• Grieziens vēdera apakšējā daļā – operāciju veic caur 10- 15 cm lielu iegriezumu vēdera lejas daļā. Senākā ķirurģiskā metode.
• Robota asistēta ķirurģija – ķirurģiskie instrumenti ievietoti vēdera dobumā caur maziem ādas iegriezums, instrumenti ir piestiprināti mehanizētā manipulatorā, kuru vada pieredzējis urologs video kontrolē. Audzēju evakuē caur 3-5 cm lielu ādas griezienu.
• Laparoskopiska roku asistēta ķirurģija - ķirurģiskie instrumenti ievietoti vēdera dobumā caur maziem ādas iegriezumiem, instrumentiem, kurus pieredzējis urologs vada ar rokām video kontrolē. Audzēju izņem caur 3-5 cm lielu ādas iegriezumu.

Ķirurģisko ārstēšanas onkoloģiskie rezultāti caurmērā visām metodēm ir vienādi. Operācijas kvalitāti nosaka urologa operāciju pieredze un zināšanas.

Izplatīta prostatas vēža ārstēšana

Prostatas vēzis atrodas ārpus orgāna robežām vai ir metastazējies (stadijas III-IV). Metastāzes limfmezglos vai citos mīkstajos orgānos Šajās stadijās operācijai nav nozīmes, jo nav iespējams audzēju izņemt, un jebkura sarežģīta manipulācija organismu novārdzinās vēl vairāk. Tā kā audzēja augšanu veicina vīriešu dzimumhormoni, tad galvenais ir novērst to ietekmi uz prostatu. To panāk divējādi: pirmais veids – nomācot vīriešu dzimumhormona (testosterona) veidošanos oliņās; otrais veids – neļaujot šim hormonam piekļūt prostatas vēža šūnām.

Pirmais veids:

• Pati vecākā metode ir kastrācija, kad abas oliņas ķirurģiski tiek izņemtas; šī metode ir visefektīvākā, bet oliņu zudums neatgriezenisks;

• LHRH agonisti – vielas, kuras, ietekmējot hormonu receptorus galvas smadzenēs, liek oliņām testosteronu neražot. Efekts kā kastrācijas gadījumā, bet, pārtraucot preparāta lietošanu, oliņu hormonālā aktivitāte atjaunojas.

Otrais veids:

• Vienkāršās darbības antiandrogēni. Nevēlams lietot vienus, jo asinīs cirkulē liels testosterona daudzums.